Margrietiņas – populārākais lauku sētas augs

Ikvienam kārtīgam latvietim ir jāpazīst margrietiņas. Šīs puķes cilvēkiem saistās ar dažādām vietām un notikumiem – citiem vecmāmiņas un vectētiņa lauku mājas dārzu, kādam citam varbūt pļavām, mežmalām, bet kādam citam varbūt ar bērnišķīgi populārā rotaļu “Mīl, nemīl, mīl, nemīl…” Tā varētu turpināt ilgi.

Margrietiņas (bioloģiski: parastās pīpenes) ir daudzgadīgs un vidēja lieluma kurvjziežu dzimtas lakstaugs.Kurvjziežu dzimta(saukta arī par asteru dzimtu) ir lielākā dzimta Latvijas florā(flora – vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); augu valsts).Kurvjziežu auglis irsēklenis, kam parasti klāt irkausmatiņi, kuri nodrošina augļu izplatīšanos ar vēja palīdzību.

Parastās pīpenes(latīņu: Leucanthemumvulgare) stublājs ir stāvs, kails un vienkāršs vai ar 1 – 3 zariem. Lapas uz stublāja izvietojušās pamīšus. Zieda uzbūve ir „kurvītis”, kura dzelteno viducīti ietver balta un garamēlziedu rinda.

Margrietiņas ir bagātīgas ar nektāru, tāpēc šos ziedus ir iecienījuši dažādi kukaiņi – bites, tauriņi, kamenes, dažādas vabolītes u.c.

Parastās pīpenes zied no maija līdz jūnijam apmēram 50 – 60 cm augstumā. Tām ir veselas, lāpstveidīgas, tumši vai koši zaļas lapas.

Vārds “margrietiņa”nācis no latīņu vārda “romana”. Sākumā šīs puķes tika sauktas par “Romanova zāli” un “Romanova ziedu”.

Dārzā pīpenes vislabāk augs auglīgā un pietiekoši mitrā augsnē saulē vai pusēnā. Margrietiņām ir nepieciešama saule. Savu mīlestību pret sauli tās parāda, pavēršot tai pretī savus ziedus. Pīpenes labi iederas ziemciešu dobēs lielās grupās blakus citām ziemcietēm.Margrietiņas labi iederas arī dabiska stila stādījumos lauku sētās.

Savvaļā margrietiņas visbiežāk ir sastopamas pļavās un mežmalās ar vidēji smagām un mēreni mitrām augsnēm.

Parastā pīpene ir atzīta par Latvijas nacionālo ziedu, kas raksturo un pārstāv Latviju, jo tās vēl joprojām vairo mūsu uzticību un tiek izvēlētas par dārza krāšņumu.

Margrietiņas cilvēkos izraisa laipnību, maigumu un mīlestību. Cilvēki, kuriem margrietiņas ir mīļākās puķes, ir optimistiski, pozitīvi, dzīvespriecīgi un jautri cilvēki, kam patīk iepriecināt sevi un savus apkārtējos. Šiem cilvēkiem ir svarīgas nopietnas un stabilas attiecības, kurās viņš ir gatavs ieguldīt daudz enerģijas.

Nevar nepieminēt arī to, ka bez margrietiņām neviens nevar iedomāties populāros latviešu gadskārtas svētkus “Jāņus”, kurus svin vasaras saulgriežos, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts.Jāņos margrietiņas labprāt cilvēki ievieto vāzēs. Jāņu priekšvakarā cilvēki iet vākt puķes, no kurām sievietes pin savus vainagus un liek galvā. Šajos vainagos parasti tiek iepītas arī margrietiņas.

Senie latvieši ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no dažādām nelaimēm un slimībām, kā arī atvaira skauģus un citus nelabvēļus.

Vai zināji, ka visas margrietiņas daļas ir ēdamas? Tās ir ne tikai ēdamas, bet pat ļoti veselīgas! Margrietiņas lapas var pievienot salātiem; tādā veidā tiks regulēta vielmaiņa. Vielmaiņa ir viens no visaktuālākajiem pētītajiem jautājumiem saistībā ne tikai ar svara zaudēšanu, bet arī veselības saglabāšanu.

Mūsdienās cilvēki ir iecienījuši dažādus margrietiņu uzlējumus, kuriem ir pretiekaisuma un pretsāpju efekts. Šo uzlējumu pārsvarā izmanto vannām un kompresēm, kā arī dažādām ādas slimībām un brūces dziedēšanām.

Arī šī uzlējuma pagatavošana nav sarežģīta – divām ēdamkarotēm svaigu izejvielu (margrietiņas lapas, stumbri un ziedi) uzlej vienu glāzi ūdens (istabas temperatūras), nostādina 4 – 6 stundas un pēc tam izkāš.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *