Gerberas– skaistuma un sapņotāju simbols

Nereti ejot uz kādu dzimšanas dienas ballīti, cilvēki izvēlas jubilāram dāvināt tieši gerberas.

Gerberas ir piemērotas gan sievietēm, gan arī vīriešiem.

Vai zināji, ka dāvinot gerberas, ir jāpievērš uzmanība arī zieda krāsai? Vienīgi šeit nekas tik pat kā neatšķiras no iecienītajām rozēm, jo baltas krāsas zieds nozīmē nevainību, sarkanā krāsa simbolizē mīlestību, toties rozā krāsa simbolizē apbrīnas jūtas, bet dzeltenas gerberas izsaka ziedu saņēmējam, ka viņam piemīt iekšējs starojums.

Gerberas ir tādas puķes, kuras diezgan labi pārcieš gan aukstumu, gan karstumu.

Gerberām ir nepieciešamas garas vāzes, jo pretējā gadījumā ziedi nolieksies un kāts var ielūzt (arī pat pārlūzt). Gerberām ir vajadzīgs diezgan vēss ūdens (varētu pat teikt, ka auksts), toties nevajadzētu vāzē liet pārāk daudz ūdens – pietiks tikai, ja kāts būs nosegts apmēram 5 cm garumā ar ūdeni.

Ja vēlies, lai gerberas stāvētu ilgi, tad kāta griezuma vietu var ierīvēt ar sāli.

Gerberas ir daudzgadīgi lakst­augi, kas veido krūmu ar saīsinātu un blīvu sakneni. Visām savvaļā augošajām gerberām ir diezgan dziļa mietsakne. Pēc formas gerberu lapas pārsvarā atgādina pieneņu lapas. Apakšpusē tās ir klātas ar matiņiem, toties virspuse ir gluda un ar izteiktu dzīslojumu.

Līdzīgi kā margrietiņas, arī gerberas pieder pie asteru dzimtas. Gerberu ziedi ir sakopoti ziedkopās – kurvīšos. Atkarībā no mēlziedu platuma un pildījuma pakāpes, gerberas iedala vairākās grupās.

Gerberas audzē gaišāsun siltās siltumnīcās, kurās ir laba vēdināšana. Šiem ziediem ir ļoti jutīga sakņu sistēma, tādēļ ļoti ir jāuzmana augsnes temperatūra – tai ir jābūt nedaudz lielākai par gaisa temperatūru. To var tikai panākt, pateicoties apakšējai apkures sistēmai.

Karstā laikā gerberasnedaudz rasina, lai pazeminātu pārāk lielo temperatūru siltumnīcā un paaugstinātu gaisa mitrumu, toties rudenī augus vairs nelaista. Arī ziemā gerberas tikpat kā nelaista (laista ļoti maz), tomēr pavasarī ziedus atkal atsāk laistīt ar siltu ūdeni.

Lai gerberas būtu krāšņas un bagātīgas, tās ieteicams bagātināt ar papildmēslojumiem, piemēram, kalcija nitrātu, jo tas veicina sakņu attīstību; kālija trūkuma gadījumā gerberas paliek bālas – tās zaudē savu košo un izteiksmīgo krāsu.

Augsnes bagātināšana ar papildmēslojumu ir atkarīga no temperatūras, mitruma un apgaismojuma, toties svarīgi ir atcerēties, ka arī pārlieku liela papildmēslošana var kaitēm augiem.

Vasarā augus (gerberas) cenšas noēnot, jo pārlieku lielā apgaismojumā un paaugstinātā temperatūrā zūd ziedu kvalitāte (kāti kļūst īsāki, ziedi mazāki), toties ziemā ir nepieciešams papildus apgaismojums. Varētu teikt, ka ziemā gerberas audzēt ir ļoti grūti, tāpēc daudz izdevīgāk ir iegādāties gerberas kādā tirdziņā, tuvākajā ziedu salonā vai arī pasūtīt no interneta.

Ja netiks ievēroti iepriekš aprakstītie apstākļi (noteiktā temperatūra, apgaismojums, vēdināšana, mitrums), tad gerberas var sastapties ar dažādām slimībām. Visizplatītākās slimības gerberu starpā ir sēņu izraisītās slimības.

Salīdzinot ar margrietiņām, diemžēl Latvijā gerberas katrā piemājas dārzā un savvaļā neaug. Gerberu īstā dzimtene ir Dienvidāfrika. Arī Latvijā ir vairākas dārzniecības, kurās tiek audzētas gerberas, taču atšķirt vietējās no ievestajām gerberām ir diezgan grūti, jo arī Latvijas dārzniecībās tiek audzētas dažādu ārzemju selekcionāru šķirnes.

Pārsvarā gerberas audzē divus gadus, jo, audzējot trešo gadu, samazinās ziedu kvalitāte un arī daudzums. Tad vecos stādījumus izmet, un to vietā pavasarī iegādājās un iestāda jaunus stādus.

Ne velti viss skaistais prasa daudz rūpju!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *